Definisaun Logo

Regulamentu no lei konstituisional legislasaun hanesan fundamental ba lalaok sistema arkivu no atu diak liu hodi asegura definisaun ita persija buka no rekolha sasan-sasan tradisional hodi asegura sentimentu ne’ebe maka publiku persija nomos hodi tau matan ba konservasaun dokumentus ne’ebe maka rekolha, nomos iha objektivu hodi hamosu esperitu arkivista hodi bele asegura no respeitu ba lembransa patrimoniu ba futuru.

Haktuir husi kriasaun logo Arkivu Nasional, sai hanesan instituisaun personalidade juridiku publika no autonum administrativa, hanesan tutela iha MAE, ne’ebe maka responsabiliza ba rekoperasaun, manutensaun no guarda dokumentus istóriku nasaun nian ne’ebe maka hatu’ur iha dekretu no termu nú. 3 artigu 115 Konstituisaun Republika, kunzuga iha artigu 25 orgaun IV Governu Konstituisional, aprovadu iha dekretu Lei nú 7/2007, 5 Setembru no mos aprovadu  husi dekretu Lei nú 15/2010, 20 Outubru no dekretu Lei nú. 6/2006 5 Marsu, hanesan renovasaun ikus ho Dekretu Lei nú. 2/2011 19 Janeiru.

  1. Luhu

Fatin ne’ebé maka ita halo hodi rai, prezerva no konserva produtu ne’ebé maka iha valor no uza ba ema Timor.

Iha Arkivu Nasional ne’e hanesan depósitu Arkivu

2. Morten

Morten sai hanesan simbolika timor nian iha serimonia tradisional no kultural hanesan ba barlekiadu signifika mós hanesan folin  osan mean ne’ebé maka rikeza jerasaun ba jerasaun.

Iha Arkivu Nasional ne’e hanesan lembransa nasaun ne’ebé maka tenki haburas ba futuru oin mai

3. Kakaluc

Ne’e hanesan bornal oan ne’ebé maka iha objetu ou sasan segredu hodi proteze an rasik

Iha Arkivu Nasional ne’e hanesan dokumentus segredu.

4. Tradisaun Oral

Rai Fini

Rai

Fini

RAI FINI

Iha Arkivu Nasional ne’e hanesan asesibilidade ba dokumentasaun arkivista